Pāreja uz ziemas laiku. Kā saglabāt bērna dienas ritmu?

Straujiem soļiem tuvojas pāreja uz ziemas laiku. Jau šo svētdien pulksteņi tiks griezti par stundu atpakaļ. Tas nozīmē, ka tie, kuri pazīst pulksteni, droši varēs pagulēt stundu ilgāk. Bet kā ir ar mazuļu un bērnu dienas ritmu? Diemžēl, mazuļi un bērni pulksteņa laiku vēl nespēj nolasīt un svētdien, visticamākais, celsies pēc sava iepriekšējā bioloģiskā dienas ritma. Tā rezultātā bērni savus vecākus pārsteigs ar 1 stundu agrāku mošanos no rīta. 7 no rīta vietā nu būs 6 un 6 no rīta vietā būs 5. Nav diez ko iepriecinoši.

Pāreja uz ziemas laiku bērniem var būt izaicinošs laiks. Labā ziņa ir tā, ka mazuļi un bērni diezgan ātri spēj pielāgoties jaunām situācijām, tāpēc arī ar dažiem paņēmieniem var panākt to, ka ātri vien atgriezt bērnam ierasto dienas ritmu, kas arī būs pieņemams vecākiem.

Ir divas galvenās stratēģijas, ko var pielietot pārejā uz ziemas laiku ar mērķi ieviest atpakaļ iepriekšējo bērna dienas ritmu. Maigāka pieeja bērnam ir visa dienas ritma un aktivitāšu pakāpeniskāka bīdīšana (ik pa 15 min) vēlāk. Straujāka  un tiešāka pieeja iepriekšējā dienas ritma saglabāšanā būs automātiska dienas ritma iekārtošana vecajā ritmā pēc pulksteņa laikiem, kā tas bija iepriekš.

 

Pakāpeniska ritma un dienas aktivitāšu pakārtošana vēlāk

Šīs pieejas pamatā ir doma, ka visas dienas aktivitātes (mošanās, ēšanas laiki, gulēšanas laiki) tiek piedāvāti ar 15 minūšu nobīdi katru dienu (vai katru otro, trešo dienu), kopumā strādājot pie ritma pārkārtošanas 4-9 dienas. Viss ir atkarīgs no bērna adaptācijas ātruma un noguruma pakāpes.

 

Galvenie principi

• No rīta gultiņā par 15 min ilgāk

Ja bērns parasti mostas 7 no rīta, tad bērnu paturam gultiņā vēl 15 min un tikai tad veicam mošanās rituālu ar aizkaru vēršanu, rīta dziesmām un apskāvieniem. Tas palīdzēs pakāpeniski pārregulēt bērna bioloģisko miega ritmu.

• Ēdienreizes un diendusas par 15 minūtēm vēlāk katru dienu

Ja iepriekš pusdienas ir bijušas 12.00 un diendusa 13.00, tad piedāvājam pusdienas nedaudz vēlāk (12.15) un diendusu 13.15, nākamajā(s) dienās pusdienas 12.30 un diendusa 13.30.

Dienas ritma un aktivitāšu pakāpeniska nobīde arī automātiski pabīdīs vakara gulēt iešanas laiku vēlāk par 15 min katru nākamo dienu.

Plusi	Mīnusi
Iespējami piemērotāka pieeja ļoti nogurušiem bērniem ar izteiktu miega deficītu	Praksē varētu būt grūtāk realizējama pieeja, jo ir jārēķinās ar konkrētiem laikiem un ļoti viss jāplāno, ne visiem tas ir iespējams!
Iespējami piemērotāka pieeja bērniem, kuri ir ļoti jutīgi attiecībā uz jebkādām dienas ritma izmaiņām	Arī bērni ir cilvēki un ne vienmēr viņi mostas precīzi vienā un tajā pašā laikā un ne vienmēr guļ identiski vienādas diendusas vienos un tajos pašos laikos. Tas var ļoti apgrūtināt šīs pieejas realizāciju.

 

Automātiska pāreja uz ierasto dienas ritmu pēc vecajiem pulksteņa laikiem

 

Šīs pieejas būtības pamatā ir turpināt ierasto dienas ritmu kāds tas bija pirms laika maiņas, neskatoties uz to, ka bērna mošanās laiks ir pabīdījies par stundu agrāk. Šeit izpaliks laika kalkulācijas un lielas pārplānošanas.

 

Galvenie principi

• Sākam rītu tajā pašā laikā kā tas ir bijis iepriekš

Ja bērnam mošanās laiks pirms tam bija 7, tad pēc pulksteņa pārgriešanas (iespēju robežās) paturam bērnu gultiņā tumsā un mierā līdz 7, ja mošanās ir bijusi stundu agrāk. Tas palīdzēs ne vien  ātrāk iekārtot bērna dienas ritmu atpakaļ vēlamajā gultnē, bet arī palīdzēs vieglāk izturēt līdz vēlamajam diendusas laikam. Tumsa un miers pataupa spēkus un palīdz regulēt bērna bioloģisko miega ritmu.

• Diendusas plānojam aptuveni tajos pašos laikos, kā tas ir bijis iepriekš

Lai gan bērns ir bijis pamodies par stundu agrāk nekā iepriekš, plānojam diendusas aptuveni pēc vecajiem pulksteņu laikiem. Piemēram, ja bērnam parasti diendusas bija 9 no rīta pie mošanās 6 no rīta, tad mainoties mošanās laikam uz 5, būtu vēlams mērķēt tuvu 9 pirmajai diendusai. Tas nekas, ja sākumā nebūs ideāli!  Būs arī labi, ja diendusa sāksies pat 8.15/30. Viss ir laika jautājums.

• Starp diendusām daudz dabīgās saules gaismas ārā

Lai vieglāk būtu izturēt līdz vēlamajam diendusas laikam, iespēju robežās pirms diendusām pavadiet laiku ārā, dabīgā saules gaismā, bērnu laukumiņā, svaigā gaisā. Tādā veidā būs vieglāk izdzīvot līdz vēlamajam diendusas laikam, jo saules gaisma ir stimulācija un šādā veidā būs daudz vieglāk noregulēt bērna bioloģisko miega ritmu. Mājās un tumšākā vidē vienmēr vairāk nāk miegs un var būt grūtāk izturēt līdz diendusai.

• Ēdienreižu un aktivitāšu laiki paliek nemainīgi

Reālajā dzīvē gan pieaugušajiem, gan pirmsskolas vecuma bērniem pagriežot pulksteni par 1 stundu atpakaļ, dienas aktivitāšu laiks parasti paliek nemainīgs. Pusdienas bērnudārzā vai darbā vienmēr būs tajā pašā laikā, kā tas ir bijis pirms tam. Tādēļ to pašu principu ir vērts piekopt arī mājās. Tas palīdzēs samērā ātri un viegli pielāgoties jaunajam dienas ritmam.

• Naktsmieru plānojam aptuveni pēc vecā naktsmiera laika

Iespēju robežās cenšamies piedāvāt veco naktsmiera laiku. Teiksim, ja bērns vienmēr ir gājis gulēt uz nakti 7, tad cenšamies pietuvoties šim laikam arī pēc pulksteņa pārgriešanas, Tomēr, ja pirmajās dienās aiziesiet gulēt kādu pusstundu ātrāk nekā parasti, tad tas lielu kaitējumu nenodarīs. Galvenais ir neieiet pārguruma fāzē.

Plusi	Mīnusi
Iespējami piemērotāka pieeja bērniem ar nemainīgu dienas aktivitāšu un dienas ritma grafiku (bērnudārzs).	Var ietvert īslaicīgu, lielāku nogurumu bērnam. Izteiktāki pēcpusdienas kašķu periodi, kas būs pārejoši.
Iespējami piemērotāka pieeja bērniem, kuri ātri un viegli adaptējas dienas ritma izmaiņām
Pieeja ir vienkārša un praksē to varētu būt viegli ieviest

Lai gan teorijā izklausās, ka 15 min dienas ritma nobīdes dienām ejot uz priekšu varētu būt piemērotāka un maigāka pieeja bērnam, realitātē tas var izvērsties pavisam pretēji. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šāda pieeja var patiesībā būt diezgan neefektīva un “čakarīga”. Nee vienmēr bērnam mošanās laiks ir precīzi tas pats un ne vienmēr diendusas arī sanāk perfektas un identiski vienādas gan pēc garuma, gan pēc laikiem. Esmu praksē mēģinājusi šo pieeju ar savu  bērnu, bet mans mēģinājums cieta fiasko. Protams, katrs bērns ir individuāls un varbūt kādam šī pieeja būs ļoti piemērota.

Ja man ir jādomā, kuru pieeju izmanot, tas es noteikti vienmēr nosliecos par otro variantu.  Otrais variants ir vienkāršāks un, manuprāt, arī organiskāks. Mainoties pulksteņa laikam, cilvēki savus ikdienas paradumus necenšas pakāpeniski  mainīt uz vēlāku laiku priekšlaicīgi (ēšanu, gulēšanu). Līdz ar to, manuprāt, pie šādas pieejas bērnam varētu pat būt vieglāk adaptēties un pielāgoties jaunajam ritmam nekā pie pakāpeniskas ritma nobīdes.