Bērns naktī slikti guļ – kur meklēt vainu?

Redzot to, kā dažādos māmiņu forumos nogurušas mammas meklē padomdevējus bērna miega jautājumos, kāpēc 6,9… mēnešos, 1, 2, 3 gados bērns naktī bieži ceļas, slikti guļ pa dienu, miegā ir tramīgs, miegs ir trausls, mostas ar raudāšanu, raud miegā un nav iespējams nomierināt, vienmēr gribās iesaistīties un teikt “mīļās mammas, visticamākais, ka Jūsu bērns ir pārguris un tā ir arī tā galvenā problēma, kāpēc bērns slikti guļ”. Bērna pārgurums un miega deficīts pārsvarā rodas bērnam nepiemērota dienas ritma rezultātā, kas arī ļoti tieši ietekmē bērna spēju kvalitatīvi un mierīgi gulēt pa dienu un naktī un tas ir pavisam vienkārši zinātniski izskaidrojams, kāpēc tā tas notiek. Un šeit nav nekāda sakara ar to, ka vienkārši ir bērni negulētāji, ka tas periods vienkārši jāpārdzīvo un jāpieņem! Ticiet man, tā tas nav! Domāju, ka to var arī apstiprināt tās visas ģimenes, kurām sakārtojot tikai tādu mazu lietu kā bērna dienas ritmu, ir piedzīvojušas to, cik ātri sakārtojas bērnam gan diendusas, gan naktis, lai visi varētu pilnvērtīgi un mierīgi gulēt. Tā kā ir vērts divreiz padomāt, vai tiešām ir nepieciešams izšķiest līdzekļus nomierinošos pilienos, terapijās u.c. lietās, ja var pietikt ar tik vienkāršu lietu kā bērna dienas ritma sakārtošanu, kas var būtiski izmainīt to, kā jūsu bērns guļ naktī vai pa dienu.  Tad nu šo bloga ierakstu vēlos veltīt visām tām mammām un tētiem, kuri nespēj izskaidrot to, kāpēc bērns vēl joprojām naktī vai pa dienu slikti guļ, kaut arī bērnam ir patstāvīgas iemigšanas prasmes.

Ja runājam par to, kā noteikt to, vai bērnam ir izveidojies miega deficīts un pārgurums, šeit ir vērts pavērot savu bērnu. Paša bērna uzvedība vai miega paradumi lielā mērā atspoguļo to, vai bērnam ir izveidojies pārgurums un vai viņš dzīvo miega deficītā. Ir vairākas pazīmes, kas var norādīt uz to, ka bērnam nav pietiekoši miega. Tad nu uzskaitīšu savos mācību ietvaros apgūtās un darba pieredzē visbiežāk novērotās pazīmes, kas var norādīt uz bērna pārgurumu un to, ka miega ir par maz.

Nakts miegs

Viena no norādēm, kas var liecināt par to, ka bērnam var būt izveidojies pārgurums, ir tas, kā bērns guļ pa nakti. Vecāki pārsvarā mēģina rast atbildes uz to, kāpēc bērni pāris reizes naktī mostas ar raudāšanu, raud pat neesot nomodā, bērnam ir grūtības pamostoties naktī atkal iemigt, ir izteiktas mošanās vairāk uz rīta pusi (4-5 no rīta) un ir lielas grūtības iemigt. Šīs ir ļoti tipiskas maza un pārguruša cilvēka pazīmes, kas norāda uz to, ka miegs ir par maz!

Tas ir ļoti vienkārši fizioloģiski izskaidrojams. Brīdī, kad bērns nedzīvo pēc sev bioloģiski nepieciešama dienas ritma un neiet gulēt uz diendusām vai nakti bērnam piemērotos laikos, “pārvelkot” optimālos gulēšanas laikus, uz liela noguruma pamata organismā sāk pastiprināti uzkrāties stresa hormons kortizols, kas realitātē strādā ļoti līdzīgi kā adrenalīns. Attiecīgi, brīdī, kad bērns nonāk pārguruma stāvoklī laicīgi neaizejot gulēt uz diendusām/nakti, šis hormons sāk pastiprināti izstrādāties un uzkrāties organismā, bērns kļūst hiperaktīvs un ir “uzvilkts kā vilciņš”, iestājas tā sauktā otrā elpa. Kad ir runa par gulēšanu naktī, šis hormons vēl joprojām turpina cirkulēt pa organismu. Tas izraisa ļoti trauslo un nemierīgo gulēšanu naktī, grozīšanos, mošanos no katra otrā trokšņa.  Šis pats hormons arī bērnu naktī var modināt, kad mainās miega fāze, kas tiek pavadīta ar lielu raudāšanu. Kortizols arī veicina bērnu nespēju mierīgi un ātri iemigt naktī, jo  ja bērns ir kā “uzvilkts vilciņš”, tad viņam vienkārši ir fiziski grūti atslēgties pārguruma rezultātā. Padomājiet, vai jums dzīvē nav tā gadījies, ka ilgstoši nav bijis gulēts, teiksim 24h no vietas ir būts nomodā, bet kad beidzot gribi iekrist gultā un momentā aizmigt, tad viss miegs ir vējā un no miega ne miņas. Tieši tāpat ir bērniem, tikai bērniem pietiek tikai ar nedaudz izlaistām nepieciešamajām miega stundām, lai nonāktu līdz šādam stāvoklim.  Tieši tas pats ir arī attiecināms uz agro rīta mošanos un grūtībām iemigt. Laika posmā ap 4-5 no rīta ir visvieglākā miega fāze visiem cilvēkiem. Ja bērns ir pārguris, būs reālāka iespēja, ka mazais cilvēks šajā agrajā rīta stundā liks par sevi manīt mostoties un pēc tam būs grūtības iemigt. Tāpat arī vecākiem bērniem, nakts terori bieži vien ir ļoti cieši saistīti ar izveidojušos miega deficītu.

Diendusas, mošanās un vakara gulēt iešana

Ilgstošs miega deficīts atstāj arī savu iespaidu uz diendusu kvalitāti un to, kā tiek iesākta vai noslēgta diena. Ja bērns katru rītu mostas ar raudāšanu un sliktā noskaņojumā, tad to var uzskatīt par pārliecinošu zīmi, ka bērnam kopējais miega daudzums ir par maz. Runājot par diendusām, ja bērnam katra gulēt iešana ir liels izaicinājums – ar lielu raudāšanu, bērnam ir tendence mosties diendusas vidū vai beigās ar raudāšanu vai ir izveidojusies tendence, ka nesanāk bērnu vispār nolikt uz diendusām, tas arī var norādīt uz bērna pārgurumu un par to, ka ir ļoti iespējams, ka diendusas laiks ir stipri nokavēts. Šīs diendusu problēmas ir izskaidrojamas ar jau augstāk minēto stresa hormona darbību, kas veidojas bērna pārguruma rezultātā. Tas pats ir attiecināms uz vakara gulēt iešanu. Ja katru vakaru ir lielas problēmas ar gulēt iešanu bērnam, kas tiek pavadītas ir lielu raudāšanu, nevēlēšanos iet gulēt un nespēju ilgi aizmigt, tā ir ļoti pārliecinoša norāde uz to, ka bērna bioloģiskais gulēt iešanas laiks uz nakti ir stipri novēlots un bērns vienkārši ir pārguris.

Bērna uzvedība pa dienu

Bērna uzvedība un ikdienas darbības var būt ļoti cieši saistīta ar to, cik labi vai slikti bērns guļ kopumā. Bērni, kuriem ir izteikts miega deficīts, ikdienā var būt hiperaktīvi un var izrādīt agresivitāti. Tas var izpausties kā vēlme sist, kliegt, kost, kniebt utt.. Kā arī, ikdienas gaitas var pavadīt ar nemitīgiem kašķiem, biežu raudāšanu, nespēju sarunāt lietas un rast kompromisu (vecākiem bērniem). Skaidrojums tam visam ir pavisam vienkāršs, uz bērna miega deficīta pamata pastiprināti vairojas stresa hormons kortizols, kas veicina hiperaktivitāti un kašķīgumu, jo tas darbojas ļoti līdzīgi kā adrenalīns. Padomājiet par sevi, kā Jūs jūtaties, kad ir slikti gulēta nakts? Arī pieaugušie liela noguruma rezultātā bieži vien ir sliktā noskaņojumā, var būt ātri nokaitināmi, var to paust ar strīdiem un nesaskaņām. Maziem bērniem ir tieši tāpat, tikai galvenā atšķirība ir tāda, ka bērnam ir nepieciešams daudz vairāk miega, kā tas ir nepieciešams pieaugušajam. Zīdaiņiem ļoti izteiktas miega deficīta pazīmes var būt konstanta nevēlēšanās patstāvīgi darboties nomoda laikos, ir lielas grūtības koncentrēties uz kādu konkrētu lietu, rotaļu, aktivitāti, tā vietā vienīgais, ko mazais cilvēks vēlas – būt rokās un drošībā pie mammas, jo viņš ir noguris. Tāpat dažkārt var tikt kavēta mazuļa fiziskā attīstība, jo tajā brīdī, kad bērns ir pārguris no ilgstoša miega deficīta, nav ne enerģijas, ne vēlēšanās apgūt ko jaunu. Te arī var vilkt paralēles ar pieaugušo dzīvi. Pieaugušajam, kurš dzīvo ar ilgstošu miega deficītu, bieži vien ir lielas grūtības koncentrēties darbam, optimāli paveikt sev uzdotos darbus, sportot un kvalitatīvi pavadīt laiku. Tieši tāpat ir ar zīdaiņiem, tikai zīdaiņiem tie ikdienas darbiņi ir atšķirīgi! Vēl viena ļoti izteikta miega deficīta pazīme ir zīdaiņa/bērna izteikts kašķīgums vēlā pēcpusdienā. Vēl viena ļoti svarīga norāde uz to, ka bērns var būt pārguris un ir nepieciešams vairāk miega, ir bērna konstanti sliktā apetīte pa dienu. Stipri noguruši bērni pārsvarā arī ļoti slikti ēd. Viņiem nav spēka domāt par ēšanu, kad vienīgā doma par to, ka varētu pagulēt. Arī tūlītēja aizmigšana tikko “izkustinātā” automašīnā pilnīgi dažādos pulksteņu laikos var būt kā liela norāde uz to, ka bērnam ir izveidojies miega deficīts. Savā darba pieredzē strādājot ar ģimenēm, ļoti daudz ģimenes ir apstiprinājušas to, ka brīdī, kad bērnam ir sakārtots dienas ritms un miegs kopumā, bērni ir kļuvuši daudz mierīgāki, spēj kvalitatīvi savā nodabā spēlēties un pilnvērtīgi pavadīt nomoda laikus, notiek strauji attīstības lēcieni, ir kļuvuši ļoti priecīgi un smaidīgi, ir izzuduši biežie kašķi un raudāšanas, visu var sarunāt un ir krasi uzlabojusies apetīte. Tieši tik ļoti bērnam ir nepieciešams pilnvērtīgs miegs.

Ārējais izskats

Ja ir izslēgti citi medicīniski iemesli, tad arī izteikti sarkanas acis un zili riņķi bērnam var būt kā iespējama norāde uz to, ka bērnam ir nepieciešams vairāk miega.

Nobeigumā es vēlot teikt to, ka ne visiem bērniem ir redzamas visas manis uzskaitītās pārguruma un miega deficīta pazīmes. Viens bērns savu nogurumu var izpaust vienā veidā, otrs – pilnīgi citā veidā. Galvenais ir vērot savus bērnus  un nenovērtēt par zemu bērna vajadzību pēc viņam bioloģiski piemērota dienas ritma, jo tā ir viena no vissvarīgākajām pamatvajadzībām, lai varētu labi justies, varētu optimāli aizvadīt dienu un mierīgi gulēt nakti.  Diemžēl, bieži vien tā lielākā problēma bērna negulēšanas pamatā ir tā, ka vecāki cenšas savu bērnu ritmu pakārtot vairāk savai ērtībai un vēlmēm, neņemot vērā bērna bioloģisko vajadzību pēc viņiem piemērota dienas ritma.  Un tur, galvenokārt, arī veidojas bērna neizskaidrojamā negulēšana naktīs, nemiers, slikta uzvedība pa dienu un citi blakus efekti kas nāk komplektā ar bērna pārgurumu un ilgstošu miega deficītu. Tomēr, pirms domāt par to, vai bērna negulēšanas un uzvedības pamatā ir dienas ritma problēmas, vispirms vienmēr ir svarīgi pārliecināties par bērna veselības stāvokli pie kvalificētas ārstniecības personas.